Kurās nozarēs maksājumu kavējumi veidojas visbiežāk, un kas jāzina uzņēmējiem, lai sevi pasargātu?
Līdz ar kopējo ekonomisko nestabilitāti un pandēmijas ierobežošanai ieviestajiem drošības pasākumiem, pēdējā pusgada laikā pieaug pieprasījums pēc parādu piedziņas pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka nesamaksātu rēķinu pandēmijas ierobežojumu visvairāk skartajās nozarēs kļūst vairāk.
Jomas, kuras parādu piedziņa skar visbiežāk
Saistību maksājumu kavējumi lielākoties saistīti ar kopējo ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. Virkni nozaru Latvijā pandēmijas izraisītā situācija skārusi īpaši smagi, kas skaidrojams gan ar ekonomiskiem iemesliem, gan valstī spēkā esošajiem ierobežojumiem un uzņēmumu grūtībām operatīvi pārorientēt savu darbību uz interneta vidi.
Visbiežāk rēķinu apmaksas kavējumu šobrīd konstatē būvniecības un vairumtirdzniecības nozarē, kurās ir vērojams liels pēcapmaksas rēķinu īpatsvars. Grūtības pildīt savas saistības pret citiem uzņēmumiem arvien pieaug arī HoReCa jeb viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas sektoram, kā arī biroju, veikalu un auto nomas nozares uzņēmumiem.
Kādas ir biežākās uzņēmēju kļūdas, kas kavē parāda atguvi?
Nespējot ar parādnieku vienoties par saistību izpildi, uzņēmēji Latvijā parādu piedziņas uzņēmumos vēršas tikai vidēji sešus mēnešus pēc rēķinu izrakstīšanas, kas ir novēloti un samazina parāda atguves iespēju. Biežāk iemesls tam ir nevēlēšanās sabojāt attiecības ar klientu un cerība uz godprātīgu rīcību.
Izplatītākās uzņēmumu kļūdas, kas apgrūtina parāda atguvi mēdz būt:
- Līguma neesamība ar preces vai pakalpojuma saņēmēju – sadarbības līgums regulē gan sadarbības principus, gan rēķinu apmaksas nosacījumus un to, kas notiek gadījumā, ja rēķins netiek apmaksāts noteiktajā termiņā. Svarīgi arī, lai šis līgums ir noslēgts juridiski pareizi, un to parakstījusi persona, kurai ir šādas juridiskas tiesības;
- Nepietiekama kredītrisku analīze, kas jau laikus signalizētu, ka klients varētu kavēt rēķina apmaksu. Uzņēmumi, kuriem nav līguma ar parādu piedziņas uzņēmumiem, kredītrisku analīzi parasti veic paši, izmantojot publiskajās datubāzēs pieejamo informāciju. Tur pieejamie gada pārskati, informācija par kavētiem maksājumiem vai pat maksātnespēju ir labs analizēs avots, taču dažādās situācijās ar to nav gana. Piemēram, uzņēmumu, kurš sācis kavēt maksājumus nesen, publiskās datubāzēs atšifrēt nav iespējams, jo šāda svarīga informācija datubāzēs parādās novēloti;
- Uzņēmuma iekšējo procedūru nepilnības – iekšēju vadlīniju un resursu trūkums, lai pret nemaksātājiem efektīvi cīnītos. Piemēram, uzņēmumā nav atbildīgā darbinieka, kas strādā ar nemaksātājiem, ja kāds no rēķiniem nav apmaksāts vai trūkst zināšanu par pareizu rīcību šādā situācijā, tai skaitā, kādā formā pie nemaksātāja vērsties un kad;
- Novēlota parāda piedziņas procesa uzsākšana – sākt darbu pie neapmaksāta rēķina atguves var jebkurā brīdī līdz iestājies parāda noilgums, kas, saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, komersantiem ir trīs gadi. Tomēr 2-3 gadus vecu parādu atgūt ir grūtāk.
Kāda ir pareiza rīcība rēķina apmaksas kavējuma gadījumā?
Ja uzņēmums konstatē, ka rēķins nav apmaksāts, pirmais solis ir sazināties un atgādināt. Taču, ja lietu neizdodas atrisināt aptuveni trīs mēnešu laikā, Verdikts parāda atgūšanā iesaka piesaistīt parādu piedziņas speciālistu palīdzība: kavējuma termiņam pieaugot, samazinās ne vien iespēja parādu atgūt, bet arī pieaug tiesvedības nepieciešamības risks. Pieredze rāda, ka inkaso process ir visefektīvākais, to uzsākot vidēji 60 dienu laikā kopš kavējuma konstatēšanas.
Parāda piedziņas process sākas ar konsultāciju, kurā klients ar parāda piedziņas uzņēmumu apzina debitoru problēmu un vienojas par veicamajām darbībām. Pēc vienošanās parādu piedziņas uzņēmums uzņemas visu ar parāda atgūšanu saistīto darbību veikšanu, kuru vidū var būt atgādinājuma vēstuļu sūtīšana, zvani un cita veida saziņa ar parādnieku, maksājumu kontrole, maksājuma grafika izveide un juridisku strīdu risināšana. Vairums parādu piedziņas uzņēmumu, tai skaitā Verdikts, darbojas pēc principa, ka pakalpojuma apmaksa tiek ieturēta no pilnībā atgūtā parāda procentu veidā – tādējādi parādu piedziņas profesionāļu iesaiste uzņēmuma nerada papildu izdevumus.